Rīva

Kultūras centrs "Rīva" 

Kultūras centrs aktīvi darbojas jau kopš 2004. gada , iedvesmojot sievietes pozitīvā personīgajā un garīgajā attīstībā!

Mēs organizējam aktivitātes, ar vienotu mērķi - veicināt sievietes un ģimenes izaugsmi

Projekti ir balstīti kristīgajā izpratnē par unikālo cilvēkam piemītošo vērtību un par ikdienišķo uzdevumu nozīmīgumu. 

KIB projektos ikvienam interesentam tiek dota vienreizēja iespēja veicināt savu personīgo attīstību

Mēs ticam, ka cilvēka integrēta attīstība ir nepieciešama, lai ikviens cilvēks būtu gatavs stāties pretī jebkuram izaicinājumam,
ko dzīve piedāvā - gan personiskajiem, sociālajiem, tā arī profesionālajiem.

Integrēta attīstība paver ikvienam jaunus apvāršņus

Garīga un kristīga rakstura aktivitātes, kas tiek organizētas kultūras centrā “Rīva”, ir uzticētas Opus Dei - Katoļu Baznīcas Personālajai Prelatūrai.

“Kultūras centrs “Rīva” bija ļoti vērtīga pieredze, kur iepazinos ar iedvesmojošiem cilvēkiem un ieguvu sev tuvus draugus, iemācījos gatavot dažādus ēdienus un uzzināju vairāk par pašizaugsmes tēmām. Man bija lieliska iespēja piedalīties arī starptautiskos apmaiņas projektos Madridē, Londonā un Tallinā. Tagad jūtu, ka iegūtais man palīdz gan ikdienā komunicējot ar cilvēkiem, gan izvēloties savu karjeru. Iesaku piedalīties dažādajās aktivitātēs, ko piedāvā šis centrs, kur izpausties radoši un lietderīgi pavadīt brīvo laiku!”                                                   Inese

“Par kultūras centru uzzināju no savas draudzenes. Iesākumā nācu uz filozofijas lekcijām, kuras bija ļoti interesantas. Ar laiku labprāt iesaistījos arī citās kultūras centra rīkotajās aktivitātēs – kulinārijas kursos, lekcijās par cilvēka raksturu, bioētikas semināros. Man ļoti patīk kultūras centra draudzīgā un atvērtā atmosfēra. Kultūras centrā iepazinos ar brīnišķīgiem un iedvesmojošiem cilvēkiem un katru reizi uzzinu lietas un apgūstu prasmes, kuras palīdz man uzlabot savu un līdzcilvēku ikdienu.”                                             Kristīne

“Kultūras centra “Rīva” paspārnē mītošais meiteņu klubiņš “Akvarelis” ir fantastiska vieta, kur meitenēm vecumā no 9 – 16 gadiem satikties, draudzēties, attīstīt savus talantus, uzdrošināties un saņemt atbalstu. Strādāju klubiņā par skolotāju jau ceturto gadu, un šis darbs ir sirds darbs. Nodarbības, kas šeit tiek piedāvātas, ir dažādas – teātris, rokdarbi, kulinārija, svešvalodu apmācība, tiek organizētas ekskursijas uz muzejiem, kā arī meitenes iesaistās labdarībā, apmeklējot veco ļaužu pansionātus. Klubiņa nodarbības notiek sestdienu rītos, un tad “Rīvu” pieskandina meiteņu čalas un valda jautrība, jo nevar jau tikai šūt un zīmēt, vajag arī uzspēlēt paslēpes un pārtraukumos pie tējas krūzes izsmieties par jautrajiem atgadījumiem skolā. Klubiņā valda ļoti draudzīga un uzticības pilna atmosfēra. Skolotājas un audzinātājas vienmēr ir gatavas atbildēt uz jautājumiem, palīdz ar padomu, šeit notiek ļoti dzīvīga viedokļu apmaiņa, jo katrā tikšanās reizē meitenes runā par kādu no tikumiem, piemēram, ko nozīmē būt pieklājīgam, godīgam, izpalīdzīgam. Domāju, ka klubiņš ir vieta, kur meitenes gūst pārliecību par sevi, viņas aug un attīstās, satiekas ar draugiem un vairo ticību sev un Dievam!”                                                                           Nelda

“Par kultūras centru uzzināju no Lailas, mēs iepazināmies Pasaules Jauniešu dienās Brazīlijā. Uz kultūras centru es nāku, lai turpinātu uzturēt harmoniju savā dzīvē, pilnveidotu sevi kā personību un satiktu līdzīgu domājošus cilvēkus. Vislabāk man Kultūras cebtrā patīk rekolekcijas un sadarbība ar mentoriem. Dzīve ir pilna izaicinājumu un jāpieņem bieži grūti lēmumi, iespēja apspriesties un saņemt padomus, kas balstīti uz dzīves pieredzi un vērtībām ir kas tāds, kas mani nekad nav pievīlis. Es ieteiktu ikvienam apmeklēt kultūras centru, jo tā ir harmonijas osta, kur pavadīt laiku ar sevi, ticībā. Iesaku arī tādēļ, ka ir iespējams sevi labi izglītot un pilnveidot ticības jautājumos. Kultūras centra dalībnieki ir sirsnīgi un izpalīdzīgi. Ir vienmēr prieks atgriezties, jo valda gaiša un labu pārmaiņu motivējoša atmosfēra.” Santa 

“Par Kultūras Centru „Rīva” uzzināju esot skolas vecāku sapulcē Rīgas Katoļu ģimnāzijā, kuru apmeklēja Himena un izstāstīja par visām aktivitātēm, kuras tiek organizētas. Man kā mammai patīk, ka klubiņā ir aktivitātes gan meitenēm, gan arī semināri vecākiem. Klubiņā valda jauka un sirsnīga atmosfēra. Lekcijas vecākiem , kuras organizē un pasniedz klubiņa dalībnieces ļauj gan uz sevi pašu, gan meitu paskatīties no cita skatu punkta, dod iespēju saprast, kā labāk rīkoties vienā vai otrā situācijā. Esmu centusies uzrunāt vairākās meiteņu mammas un iesaistīt arī meitenes, bet diemžēl aizņemtā ikdiena dara savu un ne visiem, kuriem ir interese ir arī iespēja doties uz meiteņu klubiņu. Mans vēlējums un iedrošinājums būtu, turpināt uzsākto darbu un uzrunāt arvien vairāk meitenes un viņu ģimenes klubiņa aktivitātēs, jo Jūs dariet svētīgu un vajadzīgu darbu.”                                                             Ligita

 

“Kultūras centrā nonācu nejauši. Kāda paziņa meklēja sev aizstājēju meiteņu nodarbības vadīšanai un piekritu. Ar meitenēm gāja ļoti forši, tāpēc vienojāmies ar kultūras centra vadītājām turpināt sadarbību. Uzzināju par iespēju arī pati apmeklēt personības izaugsmes lekcijas. Tajās katru reizi iedvesmojos aizdomāties par svarīgām tēmām, kuras ikdienā aizmirstas. Kultūras centrā darbojas aktīvi un draudzīgi cilvēki, kas priecīgi sagaida ikvienu ciemiņu.”                                                      Zane

 

“Esmu iemīļojusi kultūras centru Rīva, esmu ieguvusi šeit daudz ko jaunu – zināšanas,draugus un daudz iespaidu par lietām, kurām pirms tam īsti neko nezināju! Vienmēr ir cilvēki, kas palīdz un atbalsta – tieši tāpēc šeit jūtos kā mājās! Paldies Jums!”   Sintija

“My name is Gabriela and I’m originally from Honduras. I came to Latvia 3 years ago as a master’s student, completed my studies and decided to stay here. I’ve known Opus Dei my whole life, as back home, I was in a Opus Dei school so it’s been a part of me since I was a kid. Once I got to Riga for the first time, I searched for the Center only 2 weeks after my arrival and have been going ever since. In such a far away country and completely different culture from my own, I find the Center a little bit like home. I go because it makes me feel closer to God, as I’ve always received spiritual formation, and I also get to confess in my native language. I find that going to the Center helps me deal better with the hassle of every day life and focus on what’s really important. It makes me want to work on myself & grow to be a better person.”                           Gaby

“Pirms aptuveni 8 gadiem, kad ierados uz draudzenes svinībām, nemaz nenojautu, ka šī būs arī diena, kad iepazīšos ar Opus Dei prelatūru un vienlaicīgi sastapšos ar tās bezgalīgi plašajiem zināšanu un ticības prakses dziļumiem, kuros arī tagad ik pa laikam iebrist un turpināt veldzēties.

Bija saulaina 2010.gada augusta diena, kad draudzene uzaicināja mani par svētku dalībnieci viņai tik ļoti nozīmīgajos svētkos. Starp uzaicinātajiem viesiem bija arī kāda dāma, kas pārstāvēja tolaik vēl maz pazīstamo Opus Dei prelatūru. Draudzenei šķita, ka man kā ’’pārliecinātai’’ katolietei kopš bērnības varētu ieinteresēt arī Opus Dei centrā vadītās lekcijas – sarunas par ticības jautājumiem un to izpratnes padziļināšanu. Šī ’’pārliecinātība’’ katolicismā un kristīgajā baznīcā kā tādā man tajā laikā izpaudās diezgan virspusēji, tikai tik daudz, cik to ļāva izprast bērnībā uztvertais no svētdienas skolas laikiem. Ja ne gluži kā bērns, tad ar tā laika iegūto informāciju arī turpināju analizēt Dieva lomu manas dzīves dažādajās situācijās un Viņš tā arī bija palicis kā tāds, kuru piesaukt tikai pašos grūtākajos brīžos kā ’’brīnumnūjiņu’’ vai izmantot kā ’’glābšanas vesti’’, kad apstākļi kļuvuši gana spiedīgi.

Šī tikšanās bija kā labs atspēriena punkts, lai sākumā tikai caur sarunām par dzīves jēgu un Dieva klātbūtni tajā atjaunotu savus ticības pamatus, uz kuriem būvēt jau daudz noturīgākas konstrukcijas, ļautot tur iemājot daudz dzīvīgākām attiecībām ar Dievu, tātad, daudz personalizētāk izprotot savu lomu un aicinājumu pasaulē un kā tas var palīdzēt gan man, gan maniem līdzcilvēkiem kļūt labākiem. Šeit arī sapratu, ko patiesībā nozīmē un kā tad īsti ir būt dzīvā saskarsmē ar Dievu. Varu teikt, ka Opus Dei manā dzīvē uzausa īstajā lakā – laikā, kad tiešām biju gatava klausīties un tvert visu ’’jauno’’ vai šķietami jauno, jo neticamā kārtā daudzas lietas manī spēja atbalsoties un radīt sajūtu, ka, lai gan ikdienā par to nemaz tik daudz nedomāju, tomēr spēju atpazīt šos patiesības momentus.

Lai nebūtu tikai un vienīgi stāsts par ticības dziļumu meklējumiem, lai gan tieši tas arī bija īstais grūdējspēks un vienlaicīgi atbalsts brīžos, kur tad arī saņēmu dziļo sirds mierinājumu un spēku pastāvēt kā emocionālu, tā arī sadzīvisku situāciju priekšā, varu dalīties arī citā neticami vērtīgajā pieredzē, ko ieguvu sastopoties ar jaukajām Opus Dei pārstāvēm, kas vienlaicīgi bija arī Kultūras uz izglītības centra dzīvā pulsa uzturētājas. Kā jau vēlāk pamazām atklājās, tad vietā, kur it kā pavisam ’’nejauši’’ biju nonākusi, koncentrējās spēcīga un neviltoti patiesa interese ja ne uzreiz par pasaules labklājību, tad par Latvijā dzīvojošā cilvēka izaugsmi gan, kas noteikti ir daļa no tās, tātad – vienlaikus arī par pasaules labumu. Sākot no personības izglītojošiem pasākumiem, kas caur tikumiskās audzināšanas prizmu palīdzēja apzināties savu būtību, līdz pat prakstiskām nodarbībām dažādās jomās, kā ikdienas kvalitātes uzlabošana, bija aktivitātes, kas tiešām deva vajadzīgo impulsu paskatīties uz pasauli krāsaināk un dzīvespriecīgāk, lai paņemtu no tā tieši to, kas piemirsies, atsvaidzinot jaunā gaismā vai uzzinot tieši to, ko neapzināti biju meklējusi.”                                                                                                                                                                                                                     Elga